Jaunumi

3.marts – Pasaules Dzirdes diena.

01.03.2019

2007.gada aprīlī Pekinā, Ķīnā notika pirmā starptautiskā konference par dzirdes traucējumu novēršanu un rehabilitāciju, kurā tika nolemts pasludināt 3.martu kā Pasaules dzirdes dienu, skaitļiem datumā 3.3 atainojot divu ausu simbolu. Pasaules Dzirdes dienas mērķis ir aktualizēt sabiedrībai informāciju par dzirdi, dzirdes profilaksi un ausu slimībām.

Uz sarunu aicinājām Jelgavas poliklīnikas otolaringologu Juri Dārznieku.

Dr. Dārznieks ir lakonisks, tiešs ar humora izjūtu apveltīts, un kolēģi saka, nav atsaucīgaka un izpalīdzīgāka kolēģa par viņu.

Otolaringologs_Juris_Dārznieks_Jelgavas_poliklīnika

Cik ilgi jau strādājat par otolaringologu?

– 39 gadus, kopš 2003. gada Jelgavas poliklīnikā.

Vai savā profesijā varat novērot, ka ikdiena kļuvusi skaļāka un dzirdei nedraudzīgāka?

  – Jā un nē. Skaļas mūzikas klausīšanās, mūzikas klausīšanās austiņās, protams, kaitē, taču daudzas tehnoloģijas kļuvušas klusākas. Uzlabojušies darba vides apstākļi, klusākas iekārtas, instrumenti. Cilvēki vairāk lieto darba aizsardzības līdzekļus. Kādreiz puse traktoristu kļuva kurli.

Kuri ir tie faktori, kas ietekmē dzirdi?

– Tās ir bērnu infekcijas slimības – epidēmiskais parotīts (Cūciņas), masalas, meningīts, skarlatīna. Tādēļ atgādinu vecākiem, ka bērnu vakcinācija ir ļoti svarīga. Šīs bērnu slimības nav tik nevainīgas kā dažiem šķiet;

– Neadekvāta medikamentu lietošana. Ir antibiotikas, kuras ir ototoksiskas (toksiskas dzirdes nervam);

– Tie ir dzirdes nerva un vidusauss hroniskie un akūtie otīti (iekaisumi);

– Dzirdes kauliņu pārkaļķošanās.

Kā ar sentēvu metodēm ausu sāpju arstēšanā – ausu puķes, kampareļļa?

– Puķes ausīs likt nevajag, neko nevajag likt ausīs. Akūtā periodā arī nevajag sildīt.

Vai dzirdi var trenēt?  

 – Dzirdi trenēt nevar. Taču, ja cilvēks jūt, ka dzirde pasliktinās, tad jādodas pie ārsta. Savlaicīgi uzsākot medikamentozu ārstēšanu ir iespējams apturēt dzirdes pasliktināšanos vai pat izvairīties no dzirdes zaudēšanas.


Daži fakti par dzirdes pasliktināšanos:

  • Pasaulē ir 466 miljoni iedzīvotāju ar dzirdes zudumu.

Tas ir vairāk kā 5% no pasaules iedzīvotājiem, 34 miljoni no tiem ir bērni.
Dzirdes zudums tiek definēts kā:
1. Pieaugušajiem (15 gadu un vairāk) – dzirdes zudums vairāk par 40 dB labāk dzirdošajā ausī;
2. Bērni (0-14 gadi) – dzirdes zudums vairāk par 30 dB labāk dzirdošajā ausī.

  • 34 miljoniem bērnu pasaulē ir dzirdes zudums.

Aptuveni 1 no 1000 bērniem piedzimst ar dzirdes zudumu vai iegūst to drīz pēc dzimšanas. Dzirdes zudums var radīt ievērojamu ietekmi uz bērna attīstību un sasniegumiem izglītības jomā. Agrīna dzirdes zuduma noteikšana un rīcība var palīdzēt nodrošināt bērnam vienlīdzīgas attīstības un izglītības iespējas sabiedrībā.

  • Hroniskas ausu infekcijas ir vadošais dzirdes zuduma iemesls.

Pasaulē aptuveni 30% gadījumu dzirdes zudumu bērniem izraisa tādas infekcijas, kā masalas, epidēmiskais parotīts, masaliņas, meningīts un ausu infekcijas.
Ja saslimšanas netiek novērstas priekšlaicīgi un, ja hroniskas infekcijas netiek ārstētas, tās var izraisīt dzīvību apdraudošas komplikācijas vai nāvi.

  • Aptuveni vienam no trim cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem ir dzirdes traucējumi.

Ja dzirdes samazināšanās netiek ārstēta, iedzīvotāji ar to tiek izolēti no parastām ikdienas sarunām ar cilvēkiem, izraisot vientulības un nomāktības sajūtu, kā arī izolāciju no sabiedrības.
Ar vecumu saistīta dzirdes pasliktināšanās var tikt samazināta, piemēram, lietojot dzirdes aparātus.

  • Troksnis ir galvenais faktors dzirdes pasliktināšanai, no kā ir iespējams izvairīties.

Ir aprēķināts, ka 1.1 miljards iedzīvotāju (vecumā no 12 – 35) ir riska grupā, ka nākotnē varētu attīstīties dzirdes traucējumi, trokšņa dēļ koncertos, sporta pasākumos, kā arī lietojot personālās mūzikas klausīšanās ierīces (austiņas).
To var samazināt, ievērojot drošas klausīšanās pamatprincipus.

  • Dzirdes zudums var būt izraisīts trokšņa dēļ darbā, kā arī no ototoksiskiem medikamentiem

Troksni darba vietā var samazināt lietojot individuālās ausu aizsardzības ierīces.
Dzirdes zudums no ototoksiskiem medikamentiem var tikt novērsts, nomainot vai atceļot medikamentu, iepriekš konsultējoties ar ārstu.

  • Cilvēkiem ar dzirdes zudumu dzirdes aparāti un kohleārie implanti palīdz labāk dzirdēt.

Pašreizējā dzirdes palīgierīču izplatība sastāda mazāk nekā 10% no pasaulē nepieciešamās dzirdes palīgierīču lietošanas.
Ir noteikts, ka pasaulē ir aptuveni 72 miljoni iedzīvotāji, kuri potenciāli gūtu labumu no dzirdes palīgierīču lietošanas.

  • Zīmju valoda un uzraksti zīmju valodā uzlabo komunikāciju kurliem un vājdzirdīgiem iedzīvotājiem.
  • 60% no dzirdes pasliktināšanās bērniem ir novēršami, veicot ar dzirdi saistītas veselības aktivitātes:
  1. Uzlabojot mātes un bērna aprūpi, iekļaujot vakcinēšanos;
  2. Īstenojot zīdaiņu un bērnu dzirdes skrīningus;
  3. Apmācot veselības aprūpes profesionāļus dzirdes aprūpē;
  4. Veidot dzirdes palīgierīces un komunikācijas terapijas pieejamākas sabiedrībai;
  5. Regulēt un monitorēt ototoksisku medikamentu un trokšņu iedarbību uz dzirdi.
  6. Samazināt sabiedrībā vadošo stigmu par dzirdes pasliktināšanos un piesaistīt iedzīvotāju uzmanību rūpēties par dzirdi.

Raksts sagatavošanā izmantoti informācijas avoti:

https://www.who.int/features/factfiles/deafness/en/

https://www.facebook.com/dzirdesdiena2019/posts/324449275096049?__tn__=K-R

Dalies: